Informatīvs paziņojums
Izglītība ir sabiedrības kopīgais labums, tāpēc ir būtiski sniegt iespēju mācīties visiem, kas to vēlas.

Darba tirgus nepārtraukti piedzīvo pārmaiņas, kurām jāspēj efektīvi pielāgoties. Ir svarīgi būt elastīgam un apgūt jauno. Šodien praktiski jau vairs nav "mūžīgu" profesiju un zināšanu, kuras varētu noderēt visu dzīvi. Turklāt tuvāko gadu laikā automatizācijas riskam būšot pakļauti vismaz 20% šodienas profesiju, kas, savukārt, nozīmē nemitīgu mācīšanos un dažādu prasmju papildināšanu. Priekšstatam ieskām ielūkoties šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/agnese-strazda-diena-pec-ziemassvetkiem.d?id=52794739 Svarīgs ir nevis cilvēka iepriekšējais amats, bet viņa prasmes un personības iezīmes: inovatīva un kritiska domāšana, radošums un spēja apgūt jauno, emocionālā inteliģence, elastība, gatavība pārmaiņām un komunikāciju prasmes. Ir vērts pārdomāt, vai pēc neilga laika neizveidosies situācija, ka tie, kas strādāja iepriekšējās darbvietās, būs tie paši, kas būs spējīgi strādāt arī jaunradītajās. https://www.delfi.lv/news/versijas/karlis-purmalis-neradit-liekos-cilvekus-darba-tirgu.d?id=52979841

No 2020./21. mācību gada Latvijas skolās, projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” ietvaros, sāk ieviest tādu mācību saturu un pieeju, kas atbilst jauniem pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības standartiem. Projekta mērķis ir izstrādāt, aprobēt un ieviest izglītības sistēmu, kas nodrošina mūsdienās vajadzīgās zināšanas, prasmes un attieksmes: https://www.delfi.lv/news/national/politics/izm-rote-augstas-amatpersonas-un-iecel-jaunu-valsts-sekretaru.d?id=52613685 Nākotnē cilvēka dzīves ceļš būs saistīts ar vairākām darba vietām un karjerām dažādās jomās. Iespējams, pat vienlaicīgi profesionāli darbojoties vienā nozarē, bet piepelnoties – citā. Aizvien biežāk tiek runāts par studijām, kuras noris darba vidē. Piemērs šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/ieva-margevica-grinberga-darba-vide-balstitas-studijas-risinajums-skolotaju-trukuma-samazinasanai-skolas.d?id=52737321

Izglītības iegūšanas veids jau labu laiku vairs nav izšķirošais faktors darba tirgū. Priekšstatu radīšanai rekomendējam ielūkoties, piemēram, šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/juris-binde-no-industrijas-40-uz-izglitibu-40.d?id=52606769, šeit: https://www.tvnet.lv/7098556/vai-parak-daudz-inteligentu-cilveku-var-klut-par-lielu-bistamibu, šeit: https://macitspeks.lv/vai šeit: https://www.tvnet.lv/7069472/izglitibas-limenis-vairs-nebus-izskirosais-faktors-darba-tirgu  Vistuvākajā nākotnē praktiski visiem nāksies pielāgoties jaunajai normalitātei (vai postnormalitātei) un kļūt novatoriskākiem kā jebkad agrāk, jo tuvākajos gados bezdarbs pasaulē var skart ap ceturtdaļmiljardu cilvēku. Par to lasiet šeit: https://www.delfi.lv/news/versijas/tanja-tatomirovica-inovacijas-klust-iespejamas-ar-digitalo-prasmju-atbalstu.d?id=52724079 Modernā pasaulē tālmācību izvēlas tāpēc, lai interešu izglītību vai profesionālo karjeru varētu apvienot ar mācībām. https://www.delfi.lv/news/national/politics/ta-macijas-kurucs-abols-tagad-talmacibu-izvelas-biezak-un-citu-iemeslu-del.d?id=52925799

Skumji, bet Latvijas augstākās izglītības sistēma ir viena no tautsaimniecības jomām, kuru gadu no gada kritizē visos līmeņos. Iesakām iepzīties, piemēram, ar rakstu sēriju, kuru 2017. gadā publicēja Latvijas Banka. Kā galvenās problēmas ilgstoši tiek minētas augstais studiju imitācijas līmenis un lielas daļas pasniedzēju formālā kvalifikācija, jo augstskolas viņus algo tikai grāda esamības dēļ. Rezultātā cilvēks bez jebkādām praktiskām iemaņām no grāmatas cenšas iemācīt studentiem, piemēram, ekonomiku, kuru pats arī ir iemācījies no grāmatas. Katru gadu Latvijas augstskolas izsludina papildus uzņemšanu, taču tik un tā netiek aizpildītas pat budžeta vietas. Mācības nepabeidzot katrs piektais students (piemēram, bakalaura studijas pabeidzot vien 48%), bet visvairāk atskaitīto nākot no valsts augstskolām, kas ir loģisks akreditēto, bet nekvalitatīvo studiju programmu īstenošanas rezultāts. Uzsvērtākās Latvijas augstākās izglītības nebūšanas ir kvalitatīvu studiju programmu trūkums, vāja augstskolu pārvaldība un katastrofāli lielais viduvēju, reālajai dzīvei un darba tirgum absolūti nesagatavotu un neadaptētu absolventu skaits. Nākotnes izglītībai jābalstās uz prasmēm, šodien to saprot pat skolnieki https://www.tvnet.lv/7094437/aptauja-90-latvijas-skolenu-uzskata-ka-izglitiba-visparizglitojosas-skolas-ir-parak-teoretiska. Pretējā gadījumā cilvēkam ir "pliks" diploms, bet nav darba tirgum nepieciešamo iemaņu. Darba devēji gaida tos, kuri pievērš uzmanību detaļām, ir radoši problēmu risināšanā, ar  tendenci sadarboties un prot komunicēt ar līdzcilvēkiem. Priekšstatam ielūkojieties šeit: https://www.tvnet.lv/7095851/nakotne-cilveki-nestradas-naudas-del vai šeit: https://www.tvnet.lv/7033901/covid-19-ir-atveris-nakotnes-biroja-durvis?_ga=2.128449036.1692887119.1605002621-124849144.1549976619

Ņemot vērā iepriekš teikto jāsecina, ka mūsdienu izglītības standartiem neatbilstošo "akreditēto tukšumu" Latvijā šobrīd cenšas aizpildīt neformālā izglītība. Covid19 pandēmija visā pasaulē ir akcentējusi nopietnās un pamatotās šaubas par klasiskās augstākās izglītības nozīmi un iegūtā grāda vērtību: https://www.tvnet.lv/7106728/pandemijas-ietekme-uz-izglitibu-vai-mums-vel-ir-vajadzigas-augstskolas Pārmaiņu laiks ir izgaismojis situāciju, ka arī Latvijā krīzi izglītības sistēmā neizdosies atrisināt ar mistiskiem augstskolu akreditācijas plāniem. Klasiskajai augstākajai izglītībai kopumā ir jāpārstāj funkcionēt kā "pasaules rūpnīcai", kura ražo darba tirgum nederīgas "preces" vai "liekos" cilvēkus darba tirgū. https://www.delfi.lv/news/versijas/karlis-purmalis-neradit-liekos-cilvekus-darba-tirgu.d?id=52979841 Ja laikus netiks strādāts pie reformām augstākajā izglītībā, tostarp un jo īpaši mūžizglītībā un neformālajā izglītībā, sabiedrība attapsies situācijā, kad ir tehnoloģiski attīstītas un augsti apmaksātas darbvietas, kuras liela daļa ekonomiski aktīvo cilvēku aizpildīt nespēj, jo viņu prasmes ir neatbilstošas, savukārt viņu prasmēm atbilstoša darba tirgus piedāvājuma nav.

Itin bieži prese sabiedrību informē par to, ka akreditēto augstskolu beidzēju atalgojums Latvijā ir katastrofāli zems. Kā, mūsuprāt, nožēlojamu zināšanu un iemaņu novērtējuma piemēru ikviens var izlasīt šeit publicēto informāciju: https://www.tvnet.lv/7170971/no-parslogota-spkc-aizplust-darbinieki-taja-skaita-vadosi-specialisti: pārsteidzoši, bet totālās pārslodzes un pastiprinātas atbildības apstākļos (Covid19 pandēmija) Kembridžas universitāti beiguša speciālista darba novērtējums esot tikai 700 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas), bet atbildīgas iestādes vadītājas - medicīnas doktores, Ūmeo universitātes (Zviedrija) absolventes algas "griesti" varot sasniegt vien 1600 eiro (pirms nodokļu nomaksas)!!!

Pasaules Ekonomikas foruma pētījums
vēsta, ka apmēram pusei šodienas darbinieku būs nepieciešams apgūt jaunas tehnoloģiju prasmes un pārkvalificēties, lai noturētos darba tirgū. Tikai lai noturētos, nevis izaugtu un virzītos pa karjeras kāpnēm:
https://www.delfi.lv/news/versijas/ieva-ilvesa-latvijas-berniem-zem-ziemassvetku-eglites-nepieciesamas-digitalas-spejas-2021-gada.d?id=52714843 Ne velti 2021. gadu eksperti ir nodēvējuši par attālinātās dzīves tehnoloģiju ēras strauju sākumu - https://klik.tvnet.lv/7153201/2021-attalinatas-dzives-tehnologiju-gads?_ga=2.116121670.1585399564.1609409786-124849144.1549976619 "Iespējams, "jaunā normālā situācija" jau ir klāt pie durvīm un projām doties negrasās, jo nu jau pat biroju darba nākotne ir samērā neskaidra. https://www.tvnet.lv/7192019/biroja-darba-nakotne-krustceles-vai-turpmak-stradasim-tikai-attalinati

Diemžēl, mūsu sabiedrībai vēl nav pietiekamas izpratnes par neformālo izglītību, tās veidiem, iegūšanas un pielietošanas iespējām. Cilvēki joprojām akli paļaujas uz akadēmiskajiem grādiem, kaut gan darba tirgū katra darba ņēmēja vērtību nosaka prasmes un šī tendence strauji plešas plašumā. Vēloties likt šķēršļus jebkādām spekulācijām un kliedēt neskaidrības saistībā ar mūsu darbību, vēršam uzmanību uz sekojošo:

LATVIJA

Latvijas likumdošanas izpratnē akadēmiskos grādus (bakalaurs, maģistrs, doktors) drīkst piešķirt tikai valsts akreditētas augstskolas. Mēs neesam valsts akreditēta augtskola, mums tādu tiesību nav un mēs nevienam, nekad un nekādos apstākļos neesam ne piedāvājuši, ne izsnieguši nekādus izglītības dokumentus, ar kuriem ir piešķirts bakalaura, maģistra vai doktora grāds, nedarām to tagad un negatavojamies to darīt arī nākotnē.

Neformālā izglītība pasaulē ir likumīga un to aizsargā likums. Arī Latvijā neformālā izglītība ir likumīga un arī mūsu valstī to aizsargā likums. Boloņas procesa, UNESCO, ANO, ES un EK dokumentos par neformālo izglītību tiek runāts kā par apsteidzošu izglītību, īpaši uzsverot, ka mūsdienās formālā izglītība strauji zaudē spēju operatīvi reaģēt uz situāciju darba tirgū un izmaiņām sabiedrības dzīvē kopumā. Papildus informāciju ieteicams meklēt globālā tīmekļa resursos, piemēram, šeit: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000233655 vai šeit: http://euroscoutinfo.com/wp-content/uploads/2012/10/ReportNFE_PRINT.pdf

Taču, ja kāds nav pārliecināts par saviem nākotnes plāniem vai rodas kādi papildus jautājumi, uz kuriem atbildes mūsu ieteiktajās tīmekļa vietnēs nav atrodamas, pirms lēmuma par studiju uzsākšanu neformālās izglītības sistēmā York University, USA, PHD Institute, USA vai kādā citā mūsu akadēmisko partneru sadarbības mācību iestādē pieņemšanas, iesakām pakonsultēties LR Izglītības un zinātnes ministrijā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā vai ar kādu fizisku vai juridisku personu, kuru uzskatiet par kompetentu šajos jautājumos.

Mēs kā neformālās izglītības iestāde (konsultāciju un koordinācijas centrs /sakums/par-mums/, darbība ir paredzēta tikai tīmekļa vietnēs) šobrīd patstāvīgi neīstenojam studiju programmas. Mēs kā neformālās izglītības iestāde esam reģistrēta IKVD, Izglītības iestāžu reģistrā, taču šobrīd aktīvu darbību patstāvīgā studiju programmu īstenošanā neveicam tāpēc, ka esam aizņemti ar globālas mācību platformas ILO (International Learning Operator) veidošanas atbalstīšanu, kura visai drīz tiks speciāli adaptēta neformālās, kompetenču un alternatīvās izglītības programmu realizēšanai 115 valodās.

Mēs kā LR UR reģistrēta juridiska persona nepieciešamības gadījumā pavadām studiju procesus informatīvi, konsultatīvi, koordinatīvi un administratīvi. LR UR reģistrētai juridiskajai personai šādai darbībai nekādas papildus licences, atļaujas vai kādi citi īpaši dokumenti nav nepieciešami, jo tā ir viena no ne ar ko nereglamentētām juridiskas personas darbības formām.

Papildus informāciju par neformālo izglītību, kura mums šķiet aktuāla un svarīga, esam apkopojuši šeit: /sakums/par-neformalo-izglitibu/aktuala-informacija/

ASV

Atšķirībā no Latvijas, ASV ir decentralizēta izglītības sistēma. Lai paplašinātu priekštatu par Amerikas izglītības sistēmu, iesakām ielūkoties šeit: /sakums/par-neformalo-izglitibu/izglitibas-sistema-asv/ Ja Jūs jūtat nepieciešamību vēl vairāk papildināt savas zināšanas par Amerikas izglītības sistēmu, iesakām patstāvīgi meklēt publiski pieejamu informāciju globālajā tīklā. Piemēram: "Understanding the American Education System" https://www.studyusa.com/en/a/58/understanding-the-american-education-system vai "Education in the United Sates of America" https://wenr.wes.org/2018/06/education-in-the-united-states-of-america

York University, USA nav valsts akreditēta augstskola un ASV tā darbojas neakreditēto (licencēto) mācību iestāžu sistēmā. ASV likumdošanas izpratnē pēc atbilstošas studiju programmas realizācijas York University, USA ir tiesīga piešķirt bakalaura, maģistra vai doktora grādus, kuri šobrīd Latvijā tiek pielīdzināti neformālajai izglītībai.

Tā ir būtiska divu izglītības sistēmu atšķirība un daļai mūsu sabiedrības pagaidām grūti izprotama lieta. Latvijā bakalaura, maģista vai doktora grāda iegūšanu saista tikai ar valsts piešķirtu mācību iestādes un studiju programmas akreditāciju, bet ASV programmas bakalaura, maģistra vai doktora grāda piešķiršanai var īstenot arī valsts neakreditētā izglītības iestādē. Mēs esam ļoti maza valsts un kādam var būt problemātiski izprast aksiomu (patiesību, kura nav jāpierāda) - pasaule ir plaša, multikulturāla, multifunkcionāla un ne visur ir tā kā "pie mums  Latvijā".

Diemžēl, Latvija ir viena no nedaudzajā pasaules valstīm, kurā jēdziens "neformāla augstākā izglītība" joprojām ir maz pazīstams, bet kādam tas var izrādīties pat pilnīgi svešs un biedējošs. Priekšstata par neformālo augstāko izglītību veidošanai ikviens interesents var ielūkoties globālā tīmekļa resursos. Piemēram, šeit: https://www.researchgate.net/publication/319011250_University_and_non-formal_education vai šeit: https://ieeexplore.ieee.org/document/6165735. Iespējas iegūt akadēmiskos grādus neformālās izglītības sistēmā pasaulē tiek piedāvātas gana plaši. Lūk, ieskatam daži piemēri par grāda ieguvi neformālās izglītības jomā: https://www.uni-sofia.bg/index.php/eng/the_university/faculties/faculty_of_education/degree_programmes/bachelor_s_degree_programmes/faculty_of_education/non_formal_education vai šeit: https://www.aikos.smm.lt/en/studyprogramm/_layouts/15/asw.aikos.registersearch/objectformresult.aspx?o=prog&f=progen&key=2029&pt=of Citu papildus informāciju par jēdzienu "neformālā augstākā izglītība" iesakām meklēt patstāvīgi globālajā tīmeklī.

Mēs ticam, ka ar katru dienu cilvēku informētība un izpratne ar neformālo izglītību saistītajos jautājumos pieaugs, un ka to sekmēs arī šeit publicētie skaidrojumi. Informācija par York University, USA un PHD INSTITUTE, USA, kas šobrīd ir galvenie mūsu sadarbības partneri ar dažādu pakāpju neformālo izglītību saistītās jomās, atrodama šeit: /sakums/par-mums/

 .